Lieldienas

Šķiet, tik tikko vēl nosvinējām Jauno Gadu, domājām, ko šajā gadā paveiksim, bet, nemanot, jau pienākušas marta beigas. Putniņi sāk aktīvāk rosīties, saule spīd spožāk kā agrāk un zāle kļuvusi nedaudz zaļāka. Tuvojas Lieldienas. Brīdis, kad olas tiek krāsotas un slēptas, kad mazie bērni skraida pa lauku meklēdami Lieldienu Zaķa atnestās veltes un kad kaimiņu pensionārs dodas pie šūpolēm izšūpoties, lai vasarā nekostu odi...

Lieldienas ir ne tikai Kristīgās pasaules svētki, bet arī laiks, ko mēs asociējam ar pavasara iestāšanos. Šo svētku pamatā ir dažādi ticējumi un paražas, no kurām dažas tiek izmantotas vēl mūsdienās.

Ar olām saistīti ticējumi

• Kas Lieldienu olas zags - paliks pliks kā ola.
• Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
• Lieldienās jāvāra, jākrāso, jāēd olas un ar tām jāmainās - būs bagātība un laba satikšana.
• Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni - tad olas plīsīs.
• Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.
• Lieldienās ar olām jāiet sisties. Kam stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos.

Ar šūpošanos saistīti ticējumi

• Lieldienās daudz jāšūpojas - būs bagāts un veiksmīgs gads.
• Lieldienās augsti jāšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož.

Citi ticējumi

• Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls jāiet nopērt aizgulējušos.
• Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.
• Lieldienu rītā jāmazgājas tekošā ūdenī. Būsi vesela un skaista!
• Lai iegūtu sārtus vaigus, Lieldienu rītā pirms saullēkta vajag apēst vismaz 13 dzērveņu ogu.
• Lielā Piektdienā jāmazgājas strautiņā, tad nemetīsies pumpas.
• Lieldienas rītā, saulei lecot jāmazgā mute. Tad tiekot skaists.